Izstāde “Večella Varslavāne. Kostīmi. 50 gadi teātrī”

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā no 2020. gada 31. oktobra skatāma izstāde “Večella Varslavāne. Kostīmi. 50 gadi teātrī”. Večella Varslavāne (1930-2015) ir viena no ievērojamākajām 20. gs. 2. puses un 21. gs. sākuma teātra un kino kostīmu māksliniecēm, kuras radītie kostīmi izceļas ar ekstravaganci, sevišķu gaumes un stila izjūtu un kas precīzi iekļaujas izrāžu un filmu stilistikā, kā arī papildina un izceļ konkrēto tēlu īpašības un rakstura zīmējumus. Savu radošo karjeru sākusi Rīgas Modeļu namā, bet pēc tur pavadītiem 10 darba gadiem atsaukusies operatora Mika Zvirbuļa aicinājumam un kļuvusi par Rīgas kinostudijas kostīmu mākslinieci. Kino veidoti kostīmi 28 filmām. Nozīmīga bijusi sadarbība ar Aloizu Brenču, radot tērpus 6 režisora filmām, to starpā “Šahs briljantu karalienei” (1973), “Dāvanas pa telefonu” (1977), “Rallijs” (1978). Īpaši izceļams ir mākslinieces kopdarbs ar Jāni Streiču, sevišķi leģendārajā filmā “Teātris” (1978). Māksliniece veidojusi elegantus un izsmalcinātus tērpus Arvīda Krieva filmām “Spēle” (1981), “Aveņu vīns” (1984), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), “Ievas paradīzes dārzs” (1990). 1970. gadā V. Varslavāne debitēja arī teātrī, veidojot tērpus E. Braginska un E. Rjazanova “Reiz Jaungada naktī” iestudējumam Rīgas Krievu teātrī. Kopā teātros radīti kostīmi 56 izrādēm Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Jau 20. gs. 70. un 80. gados V. Varslavāne veidoja kostīmus atsevišķām izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī. Visvairāk – 26 izrādēm – kostīmi radīti Dailes teātrī, kur ciešāks radošais kontakts izveidojās ar režisoriem Kārli Auškāpu un Mihailu Gruzdovu. Režisora Alvja Hermaņa estētiski krāšņo izrāžu periodā tapa izsmalcināti kostīmi Latvijas teātru vēsturē nozīmīgām Jaunā Rīgas teātra izrādēm J. Mišimas “Marķīze de Sada” (1993), O.Vailda “Doriana Greja ģīmetne” (1994), A. Čehova “Kaija” (1996), J. Ivaškeviča “Vilkumuižas jaunkundzes” (2000) u.c. Mākslinieces radošās karjeras pēdējais posms visciešāk saistīts ar režisores Indras Rogas iestudējumiem Latvijas Nacionālajā teātrī, kā A. Obrazcova “Divas sirdis” (2003), H. Ibsena “Nora” (2005), V. Šekspīra “Karalis Līrs” (2006), L. Stumbres “Smiltāju mantinieki” (2008), G. Janovska “Uz neatgriešanos” (2009) u.c. I. Rogas iestudētās R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (2010) ir vienīgā izrāde ar V. Varslavānes kostīmiem, kas joprojām atrodas teātra repertuārā. Izstādes māksliniece ir V. Varslavānes meita, gleznotāja Frančeska Kirke, kura izstādi veido kopā ar tās idejas autoru, mākslas ekspertu Ralfu Liepu un muzeja vadītāju Jāni Siliņu. Frančeska Kirke par izstādes koncepciju saka: “Izstāde par LAIKA jēdzienu mākslā, mākslas notikumā. No idejas līdz realizācijai. No notikuma līdz atmiņām. Tas ir mēģinājums formulēt, kur sākas un kur beidzas teatrāls NOTIKUMS, mēģinājums ar nedaudziem eksponātiem to vizualizēt.” Izstādē līdzās izrāžu kostīmu skiču kopijām apskatāmi arī to oriģināli no Frančeskas Kirkes arhīva, kā arī tiešie izrāžu liecinieki – kostīmi un to detaļas no Jaunā Rīgas teātra, Dailes teātra, Latvijas Nacionālā teātra kostīmu noliktavām un Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Teātra vēstures krājuma. Izstāde, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, būs apskatāma līdz 2021. gada 27. februārim.

Dailes teātra simtgadi gaidot

19. novembrī, savā 99. dzimšanas dienā, Dailes teātris izziņojis nākamā gada rudens simtgades plānus. Arī Teātra muzejs piedalīsies šajos jubilejas notikumos, atklājot jaunu Dailes teātrim veltītu pastāvīgo ekspozīciju, kas aptvers laika posmu no 1920. gada līdz pat mūsdienām, izceļot teātra atšķirīgo, savrupo raksturu Latvijas skatuves mākslā, akcentējot tā spilgto, inovatīvo dabu.

Ekspozīciju veido muzeja vadītājs Jānis Siliņš, muzeja speciālisti un scenogrāfs Ivars Noviks.

Foto: Ojāra Ābola veidotais Dailes teātra skatuves atveids bronzā pēc Oto Skulmes dekorāciju skices Viljama Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" iestudējumam 1931. gadā. Eksponāts apskatāms šī brīža Eduardam Smiļģim veltītajā ekspozīcijā un tiks iekļauts arī topošajā Dailes teātra vēstures ekspozīcijā.