Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2024. gada 20. jūnijā plkst. 16.00 tiks atklāta izstāde” Aktrisei Antai Krūmiņai 90”.
Anta Krūmiņa (15.06.1934) jau mācību laikā Slokas vidusskolā, vēlējās kļūt par aktrisi, un skatoties Ļ. Tolstoja “Annu Kareņinu” Dailes teātrī, esot mātei teikusi: “Kā es to Serjožu gribētu tēlot!” (PJ, 06. 10. 1959). 1955. gadā, būdama Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes trešā kursa studente viņa ir Lilitas Bērziņas atveidotās Annas Kareņinas dēls Serjoža.
Pēc studijām 1956. gadā Anta Krūmiņa kļūst par Jaunatnes teātra aktrisi un, radot plašu un daudzkrāsainu lomu paleti, kļūst par iemīļotu aktrisi daudzām skatītāju paaudzēm.
Inga Jēruma žurnāla “Liesma” 1986. gada 2. numurā rakstīja: “1985. gada 22. martā, savā dzīves un darba jubilejā, Anta Krūmiņa Jaunatnes teātrī spēlēja savu 3633. izrādi (“Čigānmeitēns Ringla”), un atzīst, “cik nabadzīga būtu mana bērnība bez Šmauka, Ponijas Cepurītes, bez aizkustinošā Vovkas Pestika (‘Sombrero”), tātad bez Antas Krūmiņas. Citiem, tagad jau pieaugušiem bērniem, tieši viņa ir bijusi Gerda un Lelle Nelle, vēl citiem – Lācītis Pūks, Pepija Garzeķe, Sofija. Vai tā nav laime!”.
Viena no aktrises spilgtākajām lomām ir Lācītis Pūks. Viņa piekrita, ka Pūks ir filozofs, un piebilda, ka “viņa filozofija der šodien visvairāk.”
“Lācītis Pūks nokļuva šaurā bezizejā, man liekas, ka tas ir ļoti mūsdienīgi, un nekas cits neatliek, kā ķepuroties no tās šaurās bezizejas ārā” – “Rīta Panorāmā” (27.01.2021) atzina Anta Krūmiņa.
“Pūkam manā biogrāfijā ir sevišķa vieta. Ja agrāk man teica – Pūks, šķita, vai tad neko citu neesmu spēlējusi, bet šobrīd pie šā uzsauciena es lepni izslienos. Jā, Pūks! Un par to paldies Lūcijai Baumanei un Nikolajam Šeiko. Reiz no Pūka izrādes sūtījām Šeiko apsveikumu dzimšanas dienā, telegrammu ar vārdiem, ko tik viņš spētu saprast: «tir–lim–bom–bom». Viņš saņēma divas telegrammas, vienu ar šo tekstu un otru –apliecinājumu, ka tekstā patiešām ir «tir–lim–bom–bom».
Kā Uģim Brikmanim radās doma manai jubilejai iestudēt Ērika Ādamsona Čigānmeitēnu Ringlu, nezinu, bet tas ir neaizmirstami. Muzikālo noformējumu veidoja Silvija Silava, dejas iestudēja Elga Drulle, dekoratīvais noformējums bija rati, lakati, seģenes, kas veidoja darbības vietas. Kolēģi aizrautīgi mēģināja, un Ringlā spēlēju kopā ar māsu Mairitu! Pārsteigums bija arī, kad pēc kādas izrādes man puķes pasniedza maza meitenīte un teica: «Es arī esmu Ringla!» (Teātra Vēstnesis, nr.1, 2015)
Lieliskā aktrise Anta Krūmiņa skatāma Eduarda Smiļģa Teātra muzejā dažādo lomu foto kaleidoskopā! 20. jūnijā plkst. 16.00 sagaida arī sveicinājumus Dzimšanas dienā!
Ekspozīcija “Dailes teātris”
Dailes teātra mākslinieciskais tēls jau no dibināšanas 1920. gada 19. novembrī, izrādot Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa inscenējumā, ir vizualitātes, formas un mākslinieciskas domas sintēze. Gadu gaitā, mainoties sarežģītajām politiskajām sistēmām un ideoloģiskām nostādnēm, teātris spēja saglabāt radošu garu un spilgtu skatuviskās izteiksmes līdzekļu savdabību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs skatītājiem piedāvā jaunu ekspozīciju “Dailes teātris”, kas izvietota vairākās telpās, atklājot klasikas, muzikālo izrāžu un laikmetīgo uzvedumu netiešo pēctecību dažādu personību un teātra ansambļa interpretācijās.
Izrādēs: no Eduarda Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Eduarda Smiļģa “Trejmeitiņām” līdz Dž. Dž. Džilindžera “Oņeginam”, no Eduarda Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam”.
Maketos un skicēs: no Jāņa Munča “Cēzara un Kleopatras” līdz Ilmāra Blumberga “Brandam” un Andra Freiberga “Terēzai Rakēnai”.
Kostīmos: no Oto Skulmes “Āksta” līdz Baibas Puzinas “Anglijas Elizabetei” un Ilzes Vītoliņas “Kaligulam”.
Izrāžu mūzikā: no Burharda Sosāra līdz Raimondam Paulam, Kārlim Lācim un Jurim Vaivodam.
Visdažādāko lomu fotogrāfijās: Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Kārlis Pabriks, Emīlija Bērziņa, Milda Klētniece, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Dina Kuple, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Ausma Kantāne, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Mirdza Martinsone, Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Harijs Spanovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Ieva Segliņa un daudzi citi.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība,” – trīs Eduarda Smiļģa izvirzīti skatuves mākslas pamatelementi – ir būtiski vēl aizvien.
Ekspozīcijas “Dailes teātris” veidotāji: Jānis Siliņš, Ralfs Liepa un Ivars Noviks
Finansiāli atbalsta: VKKF, Latvijas Kultūras akadēmija.
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
E. Smiļģa ielā 37
Rīgā, LV–1002
Tālrunis saziņai un
ekskursiju pieteikšanai: +371 676 118 93
E-pasts: info@teatramuzejs.lv