TĪNAI HERCBERGAI – 100


Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz 2021. gada 17. novembrim apmeklētājus sagaida lelles, rekvizīti, skices, priekšmeti un fotogrāfijas no dažādu laiku Latvijas Leļļu teātra izrādēm.
Atzīmējot režisores Tīnas Hercbergas (25.09.1921 – 03.04.2004) 100. dzimšanas dienu, Teātra muzejs sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri, mākslinieci Anitu Znutiņu – Šēvi, leļļu teātra vēsturnieku Aldi Linē, ekspozīciju par latviešu teātra pirmsākumiem papildinājis ar vizuāli krāšņiem pasaku un spēles tēliem. Tīna Hercberga 1953. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu, kur viņas un Pētera Pētersona, Aloiza Brenča, Kārļa Pamšes, Arnolda Burova, Imanta Krenberga kursa vadītājs bija režisors Aleksandrs Leimanis. Tā paša gada decembrī Leļļu teātrī tika atjaunots Raiņa lugas “Zelta zirgs” uzvedums Andreja Fedotova (Maskava) režijā un Tīna Hercberga, kļūstot par viņa asistenti, apliecināja savas profesionālās un mākslinieciskās spējas. Pēc tam sekoja viņas patstāvīgais režijas darbs A. Tolstoja “Zelta atslēdziņa” iestudējums un Leļļu teātris kļuva par viņas spožā talanta apliecinātāju gandrīz piecdesmit gadus, veidojot vairāk nekā 60 iestudējumus. 2001. gada jūnijā tapa viņas pēdējais iestudējums “Ķekatu spēles”, kur viņas ilggadīgie un uzticamie sabiedrotie atkal bija mākslinieks Pāvils Šenhofs un komponists Raimonds Pauls.
No 1966. līdz 1973. gadam Tīna Hercberga bija teātra galvenā režisore, bet no 1990. līdz 1994. gadam – mākslinieciskā vadītāja. Viņas “zelta fondā” izrāžu vidū ir izrādes gan bērniem, gan pieaugušajiem: V. Bušs “Makss un Morics”, “Tips un Taps”, “Pifa piedzīvojumi”, “Interlellis - 67”, “Velniņi”, “Ceturtais skriemelis”. Pateicoties Tīnas Hercbergas enerģijai un mērķtiecībai, tika uzsākta arī leļļu teātru aktieru profesionālā izglītošana. 1973. gadā J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju absolvēja viņas pirmais kurss (Vija Blūzma, Dzintra Maisaka, Valda Drulle, Mihails Liņevs u.c.), bet 1996. gadā Latvijas Kultūras akadēmiju beidza leļļu teātra aktieru kurss, kuru absolventu vidū ir Dace Vītola, Santa Didžus, Edgars Lipors, Uģis Tīrums.
Par savu radošo darbu Leļļu teātrī Tīna Hercberga ir saņēmusi Latvijas un ārvalstu speciālistu augstu novērtējumu, bet pats “lielākais mūža guvums”, kā raksta A. Linē, “ir tā labestība un prieks, ko viņa dāvājusi skatītājiem savās izrādēs, pretī saņemdama nedalītu teātra draugu atsaucību un mīlestību”.
Jānis Siliņš, LKA ESTM vadītājs




Ekspozīcija “Dailes teātris”


Dailes teātra mākslinieciskais tēls jau no dibināšanas 1920. gada 19. novembrī, izrādot Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa inscenējumā, ir vizualitātes, formas un mākslinieciskas domas sintēze. Gadu gaitā, mainoties sarežģītajām politiskajām sistēmām un ideoloģiskām nostādnēm, teātris spēja saglabāt radošu garu un spilgtu skatuviskās izteiksmes līdzekļu savdabību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs skatītājiem piedāvā jaunu ekspozīciju “Dailes teātris”, kas izvietota vairākās telpās, atklājot klasikas, muzikālo izrāžu un laikmetīgo uzvedumu netiešo pēctecību dažādu personību un teātra ansambļa interpretācijās.
Izrādēs: no Eduarda Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Eduarda Smiļģa “Trejmeitiņām” līdz Dž. Dž. Džilindžera “Oņeginam”, no Eduarda Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam”.
Maketos un skicēs: no Jāņa Munča “Cēzara un Kleopatras” līdz Ilmāra Blumberga “Brandam” un Andra Freiberga “Terēzai Rakēnai”.
Kostīmos: no Oto Skulmes “Āksta” līdz Baibas Puzinas “Anglijas Elizabetei” un Ilzes Vītoliņas “Kaligulam”.
Izrāžu mūzikā: no Burharda Sosāra līdz Raimondam Paulam, Kārlim Lācim un Jurim Vaivodam.
Visdažādāko lomu fotogrāfijās: Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Kārlis Pabriks, Emīlija Bērziņa, Milda Klētniece, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Dina Kuple, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Ausma Kantāne, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Mirdza Martinsone, Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Harijs Spanovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Ieva Segliņa un daudzi citi.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība,” – trīs Eduarda Smiļģa izvirzīti skatuves mākslas pamatelementi – ir būtiski vēl aizvien.
Ekspozīcijas “Dailes teātris” veidotāji: Jānis Siliņš, Ralfs Liepa un Ivars Noviks
Finansiāli atbalsta: VKKF, Latvijas Kultūras akadēmija.




Sadaļā VIDEO skatīt:


LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs piedāvā skatīties cikla Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu jaunāko sarunu ar izcilajiem Valmieras teātra aktieriem Rihardu Rudāku un Ligitu Dēvicu


LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs piedāvā skatīties cikla Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu sarunu ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi un kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni


Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu ar Liepājas teātra aktieri Leonu Leščinski


Turpinot ciklu "Sarunas Smiļģa Kabinetā" par režisoru Oļģertu Kroderu šoreiz saruna ar Valmieras teātra aktieriem Ivu Puķi un Krišjāni Salmiņu


Sveicot aktrisi Lolitu Cauku dzimšanas dienā LKA Teātra muzejs piedāvā noskatīties Jāņa Siliņa veidotu sarunu ar pašu jubilāri


Turpinot ciklu "Sarunas Smiļģa Kabinetā" par režisoru Oļģertu Kroderu šoreiz saruna ar Juri Bartkeviču


Sarunas Smiļģa Kabinetā par režisoru Oļģertu Kroderu ar Indru Briķi


Veltījums režisoram Valdim Lūriņam 70 gadu jubilejā


Jāņa Siliņa veidotu veltījumu Arnolda Liniņa 90 gadu jubilejas piemiņai


LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs sadarbībā ar apgādu “Mansards” laidis klajā grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”. Tajā apkopoti spilgtākie 20. gadsimta latviešu teātra zinātnieces un kritiķes publicistikas darbi, arī recenzijas un dienasgrāmatu fragmenti. Plašāk skatīt sadaļu VIDEO