Albuže_prese

Izstāde “Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes aktieru nodaļas 1960. gada izlaidums”.

1960. gadā aktieru diplomus saņēma Teātra fakultātes IV izlaiduma 19 jaunie aktieri, starp kuriem bija vēlākās Nacionālā (Drāmas) teātra aktrises Dina Kvelde, Inta Tirole, Ausma Ziemele, Jaunatnes teātra aktieri Tāmāra Soboļeva, Jānis Vītoliņš, Valmieras drāmas teātra aktieri Rita Meirāne, Jānis Samauskis, Jānis Zariņš, Liepājas un Dailes teātra aktieris Āris Rozentāls un vairākos teātros strādājošais – Uldis Pūcītis.
Kursa vadītāja bija profesore Vera Baļuna, kura diplomdarba bukletā padomju laikiem raksturīgā, bet tomēr patiesā intonācijā rakstīja: “Jaunajam aktierim jābūt dziļi izglītotam un augsti morālam cilvēkam. Lai izveidotu šos jauniešus par aktieriem, atklātu viņu personības, nepārtraukti bija vajadzīga pedagogu ticība studentiem, ka tieši viņi ir tie, kas būs spējīgi soļot līdzi vecajai teātru audzei.”
Pedagogu vidū bija gan vecmeistars Alfreds Amtmanis – Briedītis, gan jaunākās paaudzes pedagogi Alfrēds Jaunušans un Jūlijs Bebrišs, kuri vadīja nodarbības aktieru meistarībā. Skatuves runas nodarbības vadīja docente Olga Bormane un Arnolds Liniņš, bet dejas un skatuves kustības pedagoģe bija Ērika Ferda. Apmeklētāji, skatot aktieru studiju laika un vēlākā posma izrāžu fotogrāfijas, ierauga daudzpusīgu personību radošo izpausmju fiksāciju plašā stilistiskā un žanriskā atmosfērā, sākot no diplomdarba R. Blaumaņa skatu lugas “Skroderdienas Silmačos” uzveduma līdz A. Čaka “Mūžības skartajiem” (1987) un M. Tadjedinas “Nakts vēl nav galā” (2014) iestudējumiem Dailes teātrī, no G. Priedes lugas “Trīspadsmitā” (1966) un A. Lindgrēnas “ Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” (1967) uzvedumiem Jaunatnes teātrī, Raiņa “Pūt, vējiņi!” (1968) Drāmas teātrī līdz R. Muktupāvelas monoizrādei “Šampinjonu derības” (2007) Nacionālajā teātrī. Redzams aktiera Jāņa Zariņa kostīms Dītriha lomā Ā. Geikina lugas “Leģenda par Kaupo” uzvedumā Valmieras teātrī (1973) un Ulda Pūcīša Lāčplēša tērps Raiņa “Uguns un nakts” uzvedumam Dailes teātrī (1965).
Visi absolventi turpmāko radošo mūžu veltīja skatuves mākslai. Dažādi aktieru likteņi Liepājas, Valmieras, Drāmas (Nacionālais), Jaunatnes, Dailes, Operetes teātros, bet katrs no viņiem spēja radīt atmiņā paliekošus tēlus, apliecinot savu talantu un profesionalitāti.
Izstāde skatāma līdz septembra beigām.
Print

Sadaļā VIDEO skatīt:



Jaunums - Sarunas Smiļģa kabinetā par Valentīnu Skulmi ar Silviju Geikinu un Arni Ozolu

Sarunas Smiļģa kabinetā ar Juri Laviņu un Silviju Geikinu


Sarunas Smiļģa kabinetā par runas pedagoģi un režisori Antoniju Apeli


Saruna Smiļģa kabinetā par aktieri Miervaldi Ozoliņu viņa 100. dzimšanas dienā


Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu ar izcilajiem Valmieras teātra aktieriem Rihardu Rudāku un Ligitu Dēvicu


Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu sarunu ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi un kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni


Sarunas Smiļģa kabinetā par Oļģertu Kroderu ar Liepājas teātra aktieri Leonu Leščinski


Sarunas Smiļģa Kabinetā" par režisoru Oļģertu Kroderu ar Valmieras teātra aktieriem Ivu Puķi un Krišjāni Salmiņu


Sarunas Smiļģa Kabinetā" par režisoru Oļģertu Kroderu ar Juri Bartkeviču


Sarunas Smiļģa Kabinetā par režisoru Oļģertu Kroderu ar Indru Briķi


Ekspozīcija “Dailes teātris”


Dailes teātra mākslinieciskais tēls jau no dibināšanas 1920. gada 19. novembrī, izrādot Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa inscenējumā, ir vizualitātes, formas un mākslinieciskas domas sintēze. Gadu gaitā, mainoties sarežģītajām politiskajām sistēmām un ideoloģiskām nostādnēm, teātris spēja saglabāt radošu garu un spilgtu skatuviskās izteiksmes līdzekļu savdabību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs skatītājiem piedāvā jaunu ekspozīciju “Dailes teātris”, kas izvietota vairākās telpās, atklājot klasikas, muzikālo izrāžu un laikmetīgo uzvedumu netiešo pēctecību dažādu personību un teātra ansambļa interpretācijās.
Izrādēs: no Eduarda Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Eduarda Smiļģa “Trejmeitiņām” līdz Dž. Dž. Džilindžera “Oņeginam”, no Eduarda Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam”.
Maketos un skicēs: no Jāņa Munča “Cēzara un Kleopatras” līdz Ilmāra Blumberga “Brandam” un Andra Freiberga “Terēzai Rakēnai”.
Kostīmos: no Oto Skulmes “Āksta” līdz Baibas Puzinas “Anglijas Elizabetei” un Ilzes Vītoliņas “Kaligulam”.
Izrāžu mūzikā: no Burharda Sosāra līdz Raimondam Paulam, Kārlim Lācim un Jurim Vaivodam.
Visdažādāko lomu fotogrāfijās: Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Kārlis Pabriks, Emīlija Bērziņa, Milda Klētniece, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Dina Kuple, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Ausma Kantāne, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Mirdza Martinsone, Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Harijs Spanovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Ieva Segliņa un daudzi citi.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība,” – trīs Eduarda Smiļģa izvirzīti skatuves mākslas pamatelementi – ir būtiski vēl aizvien.
Ekspozīcijas “Dailes teātris” veidotāji: Jānis Siliņš, Ralfs Liepa un Ivars Noviks
Finansiāli atbalsta: VKKF, Latvijas Kultūras akadēmija.