Izstāde
“Baleta mākslinieces
Marutas Dingas – Grosbergas gleznas”.
Latvijas Nacionālās Operas un baleta soliste (1960 – 1980), Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagoģe (1992 – 2010), gleznotāja (no 1980) Maruta Dinga – Grosberga (01.11.1940) pirms sešpadsmit gadiem teica, ka “Es gleznoju ar sajūtām, ikviens dzīves impulss sniedz man iespēju ieraudzīt jaunas krāsas. Balets ir galvenais, bet es gleznoju visu, ko redzu - pilsētu, jūru, cilvēkus un tik dažādās sajūtas. Dzīvi uztveru kā iedvesmu. Kā mākslinieks uz mani neizdzēšamu iespaidu atstājis Leo Kokle.”
Baleta debijā Maruta Dinga – Grosberga bija gan Lelle, gan Marija P. Čaikovska baletā “Riekstkodis” (1959, 1964). nozīmīga bija viņas Zaļā E. Grīga baletā “Pērs Gints” (1966), kuru dejoja arī savā baleta mākslinieces karjeras noslēgumā 1980. gadā.
Izstādē skatāmas 22 gleznas, starp kurām ir arī mākslinieces pirmais darbs “Ziedi” (1980) un glezna, kurā, iedvesmojoties no Žaņa Legzdiņa fotogrāfijas, māksliniece ir redzama Kitrijas draudzenes lomā L. Minkusa baletā “Dons Kihots” (1960).
Izstāde skatāma no 20. augusta līdz 3. oktobrim.
Ekspozīcija “Dailes teātris”
Dailes teātra mākslinieciskais tēls jau no dibināšanas 1920. gada 19. novembrī, izrādot Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa inscenējumā, ir vizualitātes, formas un mākslinieciskas domas sintēze. Gadu gaitā, mainoties sarežģītajām politiskajām sistēmām un ideoloģiskām nostādnēm, teātris spēja saglabāt radošu garu un spilgtu skatuviskās izteiksmes līdzekļu savdabību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs skatītājiem piedāvā jaunu ekspozīciju “Dailes teātris”, kas izvietota vairākās telpās, atklājot klasikas, muzikālo izrāžu un laikmetīgo uzvedumu netiešo pēctecību dažādu personību un teātra ansambļa interpretācijās.
Izrādēs: no Eduarda Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Eduarda Smiļģa “Trejmeitiņām” līdz Dž. Dž. Džilindžera “Oņeginam”, no Eduarda Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam”.
Maketos un skicēs: no Jāņa Munča “Cēzara un Kleopatras” līdz Ilmāra Blumberga “Brandam” un Andra Freiberga “Terēzai Rakēnai”.
Kostīmos: no Oto Skulmes “Āksta” līdz Baibas Puzinas “Anglijas Elizabetei” un Ilzes Vītoliņas “Kaligulam”.
Izrāžu mūzikā: no Burharda Sosāra līdz Raimondam Paulam, Kārlim Lācim un Jurim Vaivodam.
Visdažādāko lomu fotogrāfijās: Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Kārlis Pabriks, Emīlija Bērziņa, Milda Klētniece, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Dina Kuple, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Ausma Kantāne, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Mirdza Martinsone, Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Harijs Spanovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Ieva Segliņa un daudzi citi.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība,” – trīs Eduarda Smiļģa izvirzīti skatuves mākslas pamatelementi – ir būtiski vēl aizvien.
Ekspozīcijas “Dailes teātris” veidotāji: Jānis Siliņš, Ralfs Liepa un Ivars Noviks
Finansiāli atbalsta: VKKF, Latvijas Kultūras akadēmija.
LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
E. Smiļģa ielā 37
Rīgā, LV–1002
Tālrunis saziņai un
ekskursiju pieteikšanai: +371 676 118 93
E-pasts: info@teatramuzejs.lv