---

In Memoriam

Pēteris Liepiņš

28.05.1943 – 10.05.2022

Pēteris Liepiņš bija absolūts aktieris, jo savās daudzpusīgajās Dailes teātra lomās varēja izdarīt visu, organiski attaisnojot un savienojot dramatisko, traģisko, naivo, sentimentālo, komisko, grotesko krāsu: Edžiņš un Indrānu tēvs R. Blaumaņa “Indrānos”, Picelinskis P. Putniņa lugā “Muļķis un pletnētāji” un Trufaldino K. Goldoni komēdijā “ Divu kungu kalps”, Jūda M. de Helderodes drāmā “Baraba”, Polonijs V. Šekspīra traģēdijā “Hamlets” un daudzas citas. Protams arī Gerhards Erhards Sīpoliņš A. Kronenberga “Jērādiņā”, kurš Pētera Liepiņa aktieriski spožajā veidolā skatītājus priecēja jau no 1982. gada. Nepārspējams savā uztverē, pārdomās un tāluma meklējumos bija Pētera Liepiņa Dauka, kurš K. Auškāpa iestudējumā pārsniedza hrestomātiskā varoņa apveidu un ieguva pārliecinošu garīgo dimensiju. P. Liepiņa Dauka bija domātājs telpā un laikā ar saviem paradoksiem un sapņojumiem, kas organiski plūda no visa aktiera būtības, ne mirkli neļaujot šaubīties par nodomu patiesumu. Pārliecinot visus! Būtisks ir Daukas (Pētera Liepiņa) vēstījums “Patiesība nevar būt tik nejauka.
Aha! – Dauka iesaucās. – Var būt, ka ir pavisam divas patiesības, viena nejauka, otra jauka.”
Pētera Liepiņa talants, profesionalitāte, mākslinieciskā izjūta un gaume ir garants patiesi dzīvai un piepildītai skatuves mākslai. Tā nepazūd!

---