Astrīdu Kairišu pieminot

13. janvāris atnācis ar sēru vēsti. Mūžībā aizgājusi aktrise Astrīda Kairiša (1941-2021). Viena no izcilākajām un skatītāju mīlētākajām Latvijas Nacionālā teātra aktrisēm.
Pēc Dailes teātra III studijas beigšanas, Nikolaja Mūrnieka aicināta, 1962. gadā kļuvusi par Liepājas teātra aktrisi, kur viņa kā Aktrise tā īsti piedzimst Madaras lomā Rūdolfa Blaumaņa “Salna pavasarī” iestudējumā 1963. gadā Irmgardes Mitrēvices režijā. Režisorei ir liela vieta aktrises biogrāfijā. “Nevarīgas dusmas, dzeļoši aizvainojumi, asaras un sievišķīgi intīmas sarunas – grūts lomas tapšanas process. (..) Tika modināta ne tikai aktrise, bet sieviete, kura tic savai pievilcībai un temperamentam.” (L. Dzene) 1968. gadā A. Kairiša kļuva par Drāmas, tagadējā Latvijas Nacionālā teātra aktrisi. Pirmā lielā loma Zane Raiņa “Pūt, vējiņi!” (1968, rež. Alfrēds Jaunušans). Smalks mīlestības apliecinājums bija Jūlija Ferenca Molnāra “Liliomā” (1971, rež. Alfrēds Jaunušans). “Vai tu negribi vai gribi, būs tev akāciju palags…”. Turpmākajos gados tapa virkne spilgtu lomu: Antonija Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (1975), Natālija Petrovna “Mēnesis uz laukiem” (1976), Liena brāļu Kraudzīšu “Mērnieku laiki” (1980), Ieva Rūdolfa Blaumaņa “Indrāni” (1988). Troņa cilvēciskās kaislības aktrise izdzīvoja Isabellas lomā Endre Illēša “Spānijas Isabella” (1983), bet par kulmināciju kļuva Spīdola Raiņa “Uguns un nakts” (1985). Un vēl, un vēl… līdz pat 2019. gadam. "Viņas precīzais patiesības barometrs svārstās. Viņa neprot un nekad neiemācīsies uz skatuves melot." (L. Dzene)
Izsakām līdzjūtību aktrises tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.

Raimondam Paulam 85

12. janvārī, 85 gadu jubileju svin Maestro Raimonds Pauls. Bez R. Paula līdzdalības nav iedomājama Latvijas teātru vēsture pēdējo gandrīz 60 gadu laikā. Maestro debija teātrī sākās 1962. gadā ar Pētera Pētersona "Man trīsdesmit gadu" iestudējumu Alfrēda Jaunušana režijā Akadēmiskajā Drāmas (Nacionālajā) teātrī, no kura ārpus izrādes izgāja "Dziesma par līko gurķi", un V. Andrijeviča un S. Prokofjeva "Saslauku vecis" iestudējumu Arnolda Burova režijā Leļļu teātrī. Tieši ar Leļļu teātri komponistam izveidojās pirmā ciešākā sadarbība ilgu gadu garumā, kur top teātra vēsturē nozīmīgas izrādes, kā Tīnas Hercbergas, Pāvila Šenhofa, Gunāra Priedes "Interlellis - 67" (1967), Zbigņeva Popravska "Runčuks Punčuks" (1968), Rūdolfa Blaumaņa "Velniņi" (1969) u.c. R. Paula ģimenes draudzenes Tīnas Hercbergas režijās. Spilgta ir Maestro sadarbība ar Dailes teātri, kas aizsākās ar Edvarda Radzinska "Filma top..." iestudējumu Pētera Pētersona režijā 1966. gadā. Ar P. Pētersonu komponists vēlāk sadarbojas pie viņa lugas "Tikai muzikants" iestudējuma Nacionālajā teātrī 1987. gadā, radot veselu kora dziesmu ciklu. Dailes teātra zelta fondā iegājusi dziesmu spēle Rūdolfa Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973, rež. insc. Arnolds Liniņš), azartiskā Ričarda Brinslija Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974, rež. Aleksandrs Viļkins). Muzikālo izrāžu parādi turpināja satīriski ironiskais Artura Konana Doila, Viljama Džileta "Šerloks Holmss" (1979) un groteskais Ādolfa Alunāna "Džons Neilands" (1982) Kārļa Auškāpa režijās, kā arī grāvējs - Māras Zālītes "Meža gulbji" (1995) un "Leģenda par Zaļo Jumpravu" (2000). Sevišķi izceļams ir darbs pie Henrika Ibsena "Brands" (1975, rež. insc. Arnolds Liniņš) ar nopietnu akadēmisko mūziku - reize, kad daļa sākotnēji nav ticējusi, ka tā ir R. Paula mūzika. Šo līniju turpina darbs pie Ferdinanda Bruknera "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa) ar dziesmās pārvērstiem V. Šekspīra sonetiem. Mērogā līdzvērtīga mūzika tapa Albēra Kamī postmodernās drāmas "Kaligula" iestudējumam (2005, rež. Dž.Dž.Džilindžers). Operetes teātrī 1977. gadā tapa dziesmu spēle Annas Brigaderes "Pāri, kas dabonas" Margas Teteres režijā, bet 1979. gadā pirmizrādi piedzīvoja komponista viens no labākajiem opusiem - mūzikls "Māsa Kerija" Kārļa Pamšes režijā un 1982. gadā modernais "Nāc pie puikām!". Dailes teātrī 1994. gadā tapa Ausmas Kantānes monoizrāde "Visi koki Dieva doti" ar Vizmas Belševicas dzeju; par šo mūziku R. Pauls saņēma Lielo Mūzikas balvu. Šī gadsimta sākumā tapa smalka un skaista mūzika A. Dimā "Grāfs Monte Kristo" (2000, rež. A. Ozols) Dailes teātrī, E. Zolā "Dāmu paradīze" (2001, rež. V. Lūriņš) Liepājas teātrī, "Kabīrijas naktis" (2003). Rīgas Krievu teātra repertuārā joprojām ir "Odesa, burvīgā pilsēta..." (2007). Virkne izrādes ar oriģinālmūziku tapušas pēdējā desmitgadē. Lieki piebilst, ka ar šo uzskaitījumu teātra mūzikas saraksts neaprobežojas. Un kur tad vēl koncerti un programmas ar aktieriem.

Teātra muzejs Raimondam Paulam vēl daudz laimes, veselību, izturību un visu to labāko jubilejā! Lai vēl daudz piepildītu projektu!