PASTĀVĪGĀS EKSPOZĪCIJAS

Ekspozīcija “Dailes teātris”

Dailes teātra mākslinieciskais tēls jau no dibināšanas 1920. gada 19. novembrī, izrādot Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” Eduarda Smiļģa inscenējumā, ir vizualitātes, formas un mākslinieciskas domas sintēze. Gadu gaitā, mainoties sarežģītajām politiskajām sistēmām un ideoloģiskām nostādnēm, teātris spēja saglabāt radošu garu un spilgtu skatuviskās izteiksmes līdzekļu savdabību.
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs skatītājiem piedāvā jaunu ekspozīciju “Dailes teātris”, kas izvietota vairākās telpās, atklājot klasikas, muzikālo izrāžu un laikmetīgo uzvedumu netiešo pēctecību dažādu personību un teātra ansambļa interpretācijās.
Izrādēs: no Eduarda Smiļģa “Hamleta” līdz Mihaila Gruzdova “Hamletam”, no Eduarda Smiļģa “Trejmeitiņām” līdz Dž. Dž. Džilindžera “Oņeginam”, no Eduarda Smiļģa “Salomes” līdz Lauras Grozas “Frankenšteinam”.
Maketos un skicēs: no Jāņa Munča “Cēzara un Kleopatras” līdz Ilmāra Blumberga “Brandam” un Andra Freiberga “Terēzai Rakēnai”.
Kostīmos: no Oto Skulmes “Āksta” līdz Baibas Puzinas “Anglijas Elizabetei” un Ilzes Vītoliņas “Kaligulam”.
Izrāžu mūzikā: no Burharda Sosāra līdz Raimondam Paulam, Kārlim Lācim un Jurim Vaivodam.
Visdažādāko lomu fotogrāfijās: Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Kārlis Pabriks, Emīlija Bērziņa, Milda Klētniece, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Dina Kuple, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Ausma Kantāne, Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Mirdza Martinsone, Jānis Paukštello, Vita Vārpiņa, Harijs Spanovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Ieva Segliņa un daudzi citi.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība,” – trīs Eduarda Smiļģa izvirzīti skatuves mākslas pamatelementi – ir būtiski vēl aizvien.
Ekspozīcijas “Dailes teātris” veidotāji: Jānis Siliņš, Ralfs Liepa un Ivars Noviks
Finansiāli atbalsta: VKKF, Latvijas Kultūras akadēmija.

Ekspozīcija "Latviešu teātra pirmsākumi"

No pirmajām izrādēm Rīgā latviešu valodā līdz kvalitatīvam pavērsienam skatuves mākslā Raiņa lugas „Uguns un nakts” pirmiestudējumā 1911. gadā. Īpaši izcelta latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna personība, ieskicēts viņa devums aktiermākslas, režijas profesionalizācijas ceļā un oriģināldramaturģijas attīstībā.

Ekspozīcija "Latvijas Nacionālais teātris"

Atspoguļo Nacionālā teātra daudzveidīgo vēsturisko un māksliniecisko mantojumu, iezīmējot piecus tematiskos lokus, kas atklāj teātra daudzpusību un unikalitāti simts gadu vēstures peripetijās:

• Teātra tapšana. Vērtīgi vēsturiski dokumenti un fotogrāfijas (1917–1920).
• Režisori. Pagātnes izcilības Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis–Briedītis, Fricis Rode, Kristaps Linde, Ernests Feldmanis, Mihails Čehovs, Vera Baļuna, Kārlis Pamše, Alfrēds Jaunušans un līdzās tagadnes meistari Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs, Ināra Slucka, Indra Roga, Elmārs Seņkovs, Valters Sīlis. Dokumenti, fotogrāfijas, piemiņas lietas un video.
• Aktieri. Divdesmit viens aktieru portrets plašā vēsturiskā amplitūdā un interaktīvā projekcijā, un foto galerijā.
• Latviešu dramaturģija un tās iestudējumi. Jānis Akuraters, Anna Brigadere, Andrejs Upīts, Pēteris Pētersons, Harijs Gulbis, Pauls Putniņš, Jānis Jurkāns, Lelde Stumbre. Īpaša vieta ierādīta Rūdolfam Blaumanim un “Skroderdienām Silmačos” un Aspazijai, un Rainim. Gunas Zariņas Spīdolas kostīms no “Uguns un nakts” (2015, rež. V. Kairišs) un Maijas Doveikas kostīms “Raiņa sapņi” (2015, rež. K. Serebreņņikovs) inscenējumā. Fotogrāfijas, mākslas darbi, scenogrāfijas meti, video.
• Scenogrāfija. Artūrs Cimmermanis, Arvīds Spertāls, Laimdonis Grasmanis, Gunārs Zemgals, Mārtiņš Vilkārsis, Reinis Suhanovs. Skices, meti un maketi.

Memoriālā ekspozīcija "Eduarda Smiļģa personības atklāsme"

Rādot viņa mākslas ceļu tēlotajās lomās, režijās, Dailes teātra izveidošanā. Eduarda Smiļģa mākslinieka radītāja dabas, mākslas uzskatu, gaumes un vēriena raksturojumā lieliski kalpo arī memoriālās telpas – darba kabinets ar bibliotēku un teātra zāle.