DĀRGUMU LĀDE

XX gs. 20.gadu beigās un 30.gadu sākumā pasauli satricināja ekonomiskā krīze, kas būtiski ietekmēja ne tikai saimniecisko sfēru, bet itin visas sabiedriskās dzīves jomas, tajā skaitā mākslu. Piepildīt zāles, noturēt skatītāju, -- tas bija teātru eksistenciāli svarīgākais uzdevums.  Dailes teātris Eduarda Smiļģa vadībā līdzās mākslinieciski augstvērtīgiem klasikas uzvedumiem šai laikā pievērsās dziesmuspēlēm, izkopjot šo žanru līdz pilnībai. Tapa gaišas, vizuāli pievilcīgas, romantisku jūtu piestrāvotas muzikālas izrādes, kuru izcilos panākumus sekmēja arī tas, ka teātrī tobrīd bija žanram piemēroti skatuves mākslinieki. Pirmkārt, te minama trauslā, daiļā, ar dzidru, skanīgu balsi apveltītā Elvīra Bramberga.

Nesen muzejs saņēma mākslinieces meitas Velgas Vīlipas dāvinājumu: vairāku izsmalcinātu skatuves tērpu detaļas, arī fotoattēlu, kurā Elvīra Bramberga redzama šajā tērpā.
O. Štrausa „Valša sapnis” (1931).

Princese Helēna – E. Bramberga, leitnants Moči – R. Kreicums

Veidojot Dailes teātra II studijas jubilejas izstādi „Leģendas dzimšana”, šīs studijas absolvente Venta Vecumniece  muzejam nodeva vairākus interesantus materiālus. Īpaši zīmīgs likās kāds dokuments, spilgta  laikmeta liecība. Studijas audzēkņiem bija nepieciešamas apliecības, bet to iespiešanai materiāli grūtajos pēckara apstākļos trūka līdzekļu. Daudz nedomājot, lietā tika liktas nesenā vācu okupācijas laika caurlaižu (tā saucamo ausveisu) veidlapas. Šķiet neticami, ka tas notika pašā Staļina laiku plaukumā. Tomēr dokuments to apliecina.

Piemiņas lieta -  Volpi kauss, ko 1957. gadā Venēcijas kinofestivālā par galveno lomu filmā „Malva” izpelnījusies Dzidra Ritenberga.
Šis muzeja eksponāts ir unikāls, jo tā ir vienīgā šāda veida atzinība, ko jebkad saņēmis  kāds latviešu aktieris. Neparasts ir arī šī kausa ceļš pie mākslinieces un vēlāk – līdz Teātra muzejam.

Filmējoties Rīgas kinostudijas filmā „Cēļoņi un sekas”, toreizējā Liepājas teātra jaunā aktrise Dzidra Ritenberga tiek uzaicināta uz Kijevas A. Dovženko studiju tēlot galveno lomu filmā „Malva” pēc M. Gorkija stāsta. Dzidras Ritenbergas Malva iekaro skatītāju sirdis ar savu mežonīgo temperamentu, jūtu kvēli un dabas bērna tiešumu. Taču uz Venēcijas festivālu, kur „Malva” pārstāv padomju kinomākslu, aktrise dažādu apstākļu dēļ nemaz neaizbrauc, arī tāpēc, ka viņai nav desmit tūkstoš rubļu, kas vajadzīgi vakartērpu iegādei. Bet XVIII Venēcijas kinofestivālā Dzidra Ritenberga tiek apbalvota ar Volpi kausu par labāko sieviešu lomu. Aktrise izteikusies: „Malva bija mana zvaigžņu stunda, visus šos gadus tā gājusi man cieši līdzās, atvērdama daudzas durvis un daudzas sirdis.”
Tikai pēc divdesmit gadiem, izklejojies pa vissavienības kino instanču kabinetiem, Volpi kauss beidzot nonāca aktrises rokās. Tagad īstenojusies Dzidras Ritenbergas brāļa Riharda ģimenes un aktrises meitas Jevgēņijas vēlēšanās – Latvijā vienīgais Volpi kauss ir nonācis Teātra muzeja krājumā.

Piemiņas lieta – spilventiņš ar sarkana samta virspusi no Valmieras teātra aktrises Antonijas Jansones kolekcijas. Šādus spilventiņus pēc studijas vadītāja Mihaila Čehova ierosmes katrs sev pagatavojuši viņa studijas audzēkņi divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, lai uz tiem sēdētu teorētiskajās nodarbībās un mēģinājumu laikā. Būdama uzticīga sava skolotāja mākslas un ētikas principu īstenotāja, Antonija Jansone šo spilventiņu saglabājusi visās turpmākajās gaitās. Muzejam šo relikviju nodeva aktrises kolēģe Ruta Birgere.